Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ir parakstījis rīkojumu, ar kuru no amata tiek atstādināts Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs.
Galvenais iemesls šādam solim ir drošības dienestu lēmums nepiešķirt Bartaševičam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Lai gan ministrs jau iepriekš aicināja mēru atkāpties pašam, Bartaševičs to nedarīja un turpināja pildīt savus pienākumus. Šī ir jau otrā reize pēdējo gadu laikā, kad viņam nākas pamest pilsētas vadītāja krēslu pēc ministra rīkojuma.
Kāpēc ministrs pieņēma šādu lēmumu
Lēmums par atstādināšanu nav pieņemts nejauši, bet gan balstoties uz likuma prasībām, kas pēdējos gados kļuvušas stingrākas. Ministrs Raimonds Čudars uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pašvaldību vadītājiem ir jābūt pilnīgi uzticamiem un spējīgiem strādāt ar slepenu informāciju. Ja drošības dienests uzskata, ka amatpersonai pielaidi dot nevar, tad viņa palikšana amatā apdraud valsts intereses un drošību.
Bartaševičs savos paskaidrojumos ministram centās iebilst, norādot, ka šāda rīcība ir politiski motivēta un nesamērīga. Viņš uzskata, ka likums tiešā veidā neparedz obligātu pielaidi mēra ikdienas darbam. Tomēr ministrs šos argumentus noraidīja, uzsverot, ka domes vadīšana bez tiesībām piekļūt valsts noslēpumam ir uzskatāma par būtisku pārkāpumu.
Kas mainīsies Rēzeknes pilsētas vadībā
Sākot ar 10. februāri, Rēzeknes mēra pienākumus sāk pildīt Jānis Tutins, kurš ir Bartaševiča partijas biedrs. Šī rokāde nozīmē, ka pilsētas vadība paliek tās pašas politiskās nometnes rokās, taču ar citu vadītāju priekšgalā. Aleksandrs Bartaševičs gan nepazūd no domes pavisam – viņš turpinās strādāt kā parasts deputāts.
Tāpat Bartaševičam nāksies mainīt savu lomu domes komitejās. Līdz šim viņš vadīja svarīgo Finanšu un budžeta komiteju, taču likums nosaka, ka to var darīt tikai pašvaldības vadītājs. Tagad viņam uzticēta Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības komitejas vadīšana.
Nākamie soļi un tiesiskā cīņa
Aleksandrs Bartaševičs nav padāvies un plāno izmantot visas likumā paredzētās iespējas, lai cīnītos pret šiem lēmumiem. Vispirms viņš vēlas pārsūdzēt Valsts drošības dienesta lēmumu par pielaides atteikumu ģenerālprokuroram. Tam viņam ir dotas 14 dienas, un gaidāms, ka šī pārsūdzība tiks iesniegta jau šonedēļ.
Tāpat Bartaševičam ir tiesības vērsties tiesā 30 dienu laikā pēc ministra rīkojuma publicēšanas, lai mēģinātu panākt savu atjaunošanu amatā. Ja viņš šo iespēju neizmantos vai tiesa lems par labu ministram, viņš būs galīgi atlaists no mēra amata. Līdzīga pieredze viņam jau ir bijusi iepriekš, kad tiesāšanās beidzās par labu valstij.
Prasības pašvaldību vadītājiem kļuvušas stingrākas
Šī situācija Rēzeknē ir sekas izmaiņām likumos, kuras rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tagad visām pašvaldību vadošajām amatpersonām, tostarp mēriem un viņu vietniekiem, ir obligāti jāsaņem speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka svarīgus lēmumus pierobežas un stratēģiski nozīmīgās pilsētās pieņem cilvēki, par kuru uzticamību drošības dienestiem nav šaubu.
Interesanti, ka Bartaševičs nav vienīgais, kuram pēdējā laikā šāda pielaide ir atteikta. Līdzīga situācija bija arī Jūrmalā, taču tur mērs amatā vairs neatrodas citu iemeslu dēļ. Rēzeknes gadījums piesaista īpašu uzmanību tāpēc, ka Bartaševičs pēc iepriekšējās domes atlaišanas pērnā gada vēlēšanās atkal guva ļoti lielu iedzīvotāju atbalstu un atgriezās pie varas.
